Viena no jomām, kas tika plaši pētīta Covid-19 kontekstā 2020. gadā, ir vīrusu infekciju ierobežošana telpās.

‍

Pandēmijas laikā ierobežojumi arvien vairāk koncentrējas uz to, kas rāda labus rezultātus, un iekštelpu kontekstā konsekventi uzsvars tiek likts uz sejas masku valkāšanu un cilvēku skaita ierobežošanu telpās. Ir skaidrs, ka šie fundamentālie ierobežojumi ir pašsaprotami — maskas maina cilvēka izelpas difūzijas profilu telpā, ļaujot potenciāli infekciozam indivīdam izkliedēties kopējā gaisa masā pēc iespējas mazākā rādiusā, savukārt cilvēku skaita ierobežošana ļauj samazināt kumulatīvo gaisa piesārņojumu absolūtās vērtībās. Pētījumi un statistika skaidri parādīja, ka cilvēka ķermenis spēj pasargāt sevi no neliela skaita baktēriju gaisā, un pētījumi apstiprina skaidru korelāciju starp indivīda slimības smagumu un vīrusa uzņēmību, kas ir tieši saistīta ar vīrusa piesātinājumu gaisā. Attiecīgi var droši apgalvot, ka iekštelpu gaisa ventilācijas režīms un tilpums kopā ar sejas masku izmantošanu ir būtiski faktori vīrusa izplatības ierobežošanā.

‍

Starp citu, īpaši ievērības cienīgs ir Kembridžas universitātes publicētais zinātniskais raksts par gaisa kvalitātes līmeņa izmantošanu kā tehnoloģiski viegli izmērāmu marķieri iekštelpu gaisa bīstamības novērtēšanā saistībā ar vīrusu infekciju, tostarp Covid-19, izplatību. Šis ir viens no pirmajiem taustāmajiem risinājumiem gaisa kvalitātes kontrolei, ko var arī salīdzinoši viegli kontrolēt.

‍

Ja pandēmijas laikā tiek izmantotas sabiedriskās telpas, ieteicams apsvērt gaisa kvalitātes kontroli tajās vietās, kur to vēl neprasa tiesību normas, kas ne vienmēr prasa lielus ieguldījumus, un vēlāk šos paneļus var papildus integrēt, piemēram, apkures radiatoru kontrolei.