Iekštelpu gaisa kvalitāte ir izšķirošs faktors, lai nodrošinātu cilvēkiem veselīgu vidi, kas neietekmē produktivitāti un labklājību. Gaisa kvalitāti nosaka gaisa temperatūra, mitrums un piesārņojums. Gaisa temperatūru telpās var regulēt ar apkures un dzesēšanas sistēmām, mitrumu ar mitrinātājiem un piesārņojumu ar telpas ventilāciju. Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Šie faktori ir savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra, padarot šķietami vienkāršu gaisa kvalitātes kontroli par niansētu un smalku regulēšanas sistēmu.

‍

Piemēram, gaisa mitrums ir jānovērtē relatīvā izteiksmē, jo mitruma piesātinājums gaisā mainās atkarībā no gaisa temperatūras. Piemēram, slēgtā telpā gaisā var būt 10 litri ūdens, kas +20 °C gaisa temperatūrā veido 30% relatīvā mitruma līmeni. Šāds mitrums ir veselīgs cilvēkiem un nekaitē acīm, ādai vai elpošanas sistēmai. Tomēr, ja telpas gaisa temperatūra tiek paaugstināta līdz +24 °C, relatīvais mitrums pie tā paša absolūtā mitruma būs tikai 22%, kas ievērojami izžūst ādu, acis un elpceļus. Gaisa ventilācija ir arī būtisks žāvēšanas avots apkures sezonā; piemēram, āra gaisa relatīvais mitrums pie -10 °C ir 50%, bet, uzkarsējot šo gaisu līdz +20 °C, tā relatīvais mitrums samazinās līdz tikai 8%. Tāpēc, ņemot vērā gaisa kvalitāti, ir svarīgi ne tikai regulēt šos rādītājus ar pieejamajiem tehniskajiem risinājumiem, bet arī novērst ēku pārkaršanu, pārdzesēšanu un pārmērīgu ventilāciju.

‍